darilietas.lv
Tenerife – ceļojuma apskats un fotogalerija (1. daļa no 2)
11 min read10 dienas, lai apskatītu Tenerifi. Tas ir krietni par maz. Un es nerunāju tikai par pludmalēm – Tenerife ir daudz kas vairāk par pludmalēm! Tās ir mazākums no visiem apskates punktiem, kas bija mūsu plānā. Uzkāpt kalnā, redzēt melnās smiltis, nogaršot tradicionālus kanāriešu ēdienus, izstaigāt tropu mežu, paklaiņot pa kalnu un piekrastes pilsētiņām, izbraukāties pa serpentīniem… To visu un vēl krietni daudz vairāk mums sniedza Tenerife. Sala, kurai noteikti nākotnē veltīsim vēl vismaz 10-20 dienas pārējo vietu apskatei. Pirmajā no divām fotostāstu sērijas daļām pastāstīsim par aplūkotajiem apskates objektiem un citiem piedzīvojumiem. Skaties bildes un dodies mums līdzi virtuālajā ceļojumā! 4. marts – izlidošana Kā jau tipiskiem ceļotājiem pienākas, Artūrs bija noķēris Ryanair biļetes pa lēto. No Rīgas ielidojām Stanstedas lidostā, kur gaidījām pāris stundas līdz lidojumam uz Tenerifi. Drošības vārtu pārbaudē mums nolaupīja pāris šķidro produktu iepakojumus (kurus kā idioti bijām paņēmuši līdzi). Pēc brīža jau nonācām ēdinātavu zonā. Lai gan Stanstedas lidosta man nešķiet īpaša, pēc-piereģistrēšanās ēdinātavu zona ir izcila! Jebkuras diētas un gastronomisko vēlmju pārstāvji atradīs sev vispiemērotāko kafejnīcu. Mēs nocopējām gardas porcijas ar rīsiem, dārzeņiem un vistiņu terijaki mērcē. Bija gardi un ļoti droši lidojot (jo nekas nav sliktāk par vēdera problēmām ceļojot. tāpēc vienmēr esmu uzmanīga ar to, ko ēdu). Tenerifes lidojums bija drusciņ pāri 4 stundām. Varēja just, ka lidojam uz zemi, kur cilvēki ir pozitīvi, runīgi un atvērti. Lidojumam pusē teju puslidmašīna aktīvi pasūtīja alkoholiskos dzērienus, visu laiku vazājās uz tualetēm. Pat stjuarti skaļi bazarēja un smējās uz urrā. Nu riktīga ballīte! 😀 Noguruši no lidmašīnas baļļuka, ielidojām Tenerifē pāri desmitiem vakarā, kur mūs sagaidīja Artūra māsa Santa, Jesus (jā, tā sauc viņas draugu 🙂 ) un mazais Noa. Laidām pie viņiem uz mājām, kur arī palikām teju visas naktis, paēdām vakariņas, iedzērām pa sangrijas glāzei un devāmies gulēt. Šī un arī otrā fotostāstu sērijas daļa būs vairāk par apskates objektiem un mūsu piedzīvojumiem. Par visu, ko nogaršojām, varēsi izlasīt un aplūkot vienā no nākamajiem rakstiem, kuru veltīsim tieši Tenerifes garšām! 5. marts Puerto Colon, delfīnu un vaļu vērošana No rīta pēc 5 minūšu brauciena no kalniem uz piekrasti nonācām Puerto Colon – ostā, kur jau vien var salasīt izcilas izklaides visām 10 dienām. Ja ceļosi uz Tenerifi, noteikti rezervē pāris stundas brīvā laika (un ideāli – sazvanies un norezervē savas izklaides laicīgi), dodies uz Puerto Colon un meklē Radikal Jet Ski! Tur tevi sagaidīs Santa un Jesus ar savu komandu, lai savestu tevi kopā ar foršiem piedzīvojumiem! Mēs devāmies stundu garā laivas braucienā lūkoties delfīnus un vaļus. Noteikti iesaku saģērbties silti, jo nesezonā un vēsākā laikā okeāna vējš izpūtīs visu līdz pēdējiem kauliņiem! Noteikti vajag vējjaku, bikses un šallīti. Okeāns bija izcili skaists, tomēr man viļņi izkratīja vēderu tā pamatīgi (Artūram un pārējiem gan viss, protams, forši). Centos neapvemties un lūkoties, vai ūdenī varu saskatīt kādu dzīvību. Mums ļoti paveicās, jo redzējām netipiski daudz pilotvaļus. Tas bija skaistums! Uz brauciena beigām jau pat vairs nenāca vēmiens un biju apradusi. Tikai tad, kad iebraucām ostā un izkāpu piestātnē, nelabums uznāca ar vilni – un nudien bija drusciņ jāatsēžas un jāpaelpo. Artūrs gan (kā jau zivs un normāls cilvēks) izlaida vēl vienu braucienu kopā ar Jesus, kura laikā redzēja arī delfīnus! Pārējo dienas daļu principā pavadījām ostā un vēlāk devāmies mājās sagatavot vakariņas un atpūsties. Visu ceļojuma laiku principā bijām paredzējuši nekur nesteigties un vienmērīgi dot vaļu gan piedzīvojumiem, gan laiskai atpūtai. 6. marts Teides nacionālais parks, La Orotava pilsēta Vietējie par mums pirmajā dienā smējās – mums esot mocarellas iedegums. To bijām veiksmīgi nomainījuši uz britu iedegumu (ko vietējie arī jau paredzēja). Pēc brokastu kafijas sakāpām džipā un devāmies braucienā kalnos – izbraukt cauri Teides nacionālajam parkam. Vēl pirms ceļojuma biju sameklējusi kādas 4 pastaigu takas, bet tur pavisam noteikti ir vēl ujj, cik daudz citu ceļu, ko nomērot kājām! Par cik ar mums bija arī mazais Noa, kam vēl dzīves pirmā pusgada laikā gari braucieni ir par traku, izbraucām Teides nacionālo parku ar mašīnu. Piestājām vairākos skatu punktos. Priekš vējainas dienas bijām saģērbušies izcili dumji – īsiem šortiņiem un sandalēm. Nosalusi uztapināju pa kādai fotogrāfijai un devāmies tālāk. Lai gan esmu totāls mežu un zaļumu fans, es apbrīnoju, cik interesanti un daudzveidīgi ir kalni. 50 brūnās un pelēkās nokrāsas, interesanti un karstam klimatam piemēroti augi un aizraujošas pārejas, dodoties augstāk un augstāk kalnos. Kad tu Tenerifē redzi skuju koku mežus, tad zini, ka esi jau krietnā augstumā! Pašā Teides vulkāna virsotnē neuzkāpām (un tāds arī nebija mērķis), bet apskatījām Teidi no dažādām pusēm un tuvumiem. Aplūkojām arī populāru apskates punktu – avotos rakstīts, ka to sauc gan Dieva pirksts, gan Velna pirksts (tas laikam pēc preferencēm 😀 ). Tā ir klinšu formācija, kas tiešām izskatās kā tāds liels kalnu pirksts. Kaut kur lasīju, ka Tenerifē esot 17 klimatiskās zonas. Un tā patiešām ir – viena brauciena laikā pāri visai Teidei tu vari piedzīvot visu! Dienvidu daļā iesākot, no sausa saules karstuma tu nonāc kalnu vējos, tad pamazām tu iebrauc mākoņos, pēc kuriem tikpat mierīgi vari izbraukt cauri lietus gāzienam. To visu arī izbaudījām, un vēlāk kādā no nākamajiem rakstiem varēsi aplūkot mūsu Tenerifes vlogu! Izbraukuši cauri miglai (vai mākonim – reizēm nevar saprast), nonācām La Orotava pilsētiņā. Tā ir pilsēta, kur praktiski koncentrējas lielākā daļa nokrišņu visā Tenerifē. Ziemeļos var labi atšķirt vietējos, kas ģērbušies normālās jakās un biksēs, no dienvidu iebraucējiem, kas staigā pa pilsētas ielām šortos un flip-flopos. Arī otrajā dienā ar apģērba izvēli nebijām gudrāki, tāpēc aši sameklējām kādu kafejnīcu, kur piesēst un apēst kaut ko gardu. Paēduši devāmies atpakaļ, un pēc stundas brauciena jau bijām mājās un varējām laiski atpūsties terasē. 7. marts Parasendings, Las Americas, Artūra un Santas dzimšanas diena Šai dienai Santa bija ieplānojusi mums parasendinga aktivitāti. Tiem, kas par to neko nezina: tu iesēdies laivā un dodies drusciņ tālāk no piekrastes dziļāk okeānā. Laivas vadītāji atver lielo parašūtu (tas izskatās milzīgs). Tev ap kājām un rumpi ir uzvilktas troses un tevi pieāķē pie tāda kā statīva. Un tad – tu sāc laisties gaisā! Tu praktiski sēdi savās trosēs kā krēsliņā, karājies gaisā un baudi skatu. Man ir bail no augstuma un es neprotu ņurkot zem ūdens (ja es būtu zem ūdens, man sāktos panika). Sākumā sastingu un bija bail, bet pēc tam jau pieradu. Pats interesantākais – no zemes skata šķiet, ka tur augšā gan jau ir vējš un baigais skaļums. Taču tad, kad esi augšā, tur nav nekāda trokšņa – ir tāds patīkams mieriņš un atslodze no ostas un piekrastes ņirboņas un skaļuma. Protams, kaut kurā brīdī laivas vadītāji grib par tevi pasmieties un parauj garo tauvu, pie kuras ir pievienots parašūts. Iešūpo tā, ka man šķita, ka nokritīšu no zemes virsmas! 😀 Laižoties lejā, protams, arī ielaiž ūdenī. Par laimi, okeāns bija silts (par spīti nesezonai). Pēc tam ļāvām Santai pastrādāt ostā, un ar Artūru devāmies pastaigāt. Bija tāda sajūta, ka visu laiku līdz šim esam tikai braukājuši vai bijuši pie ūdeņiem – kājas pašas prasīja izstaigāties! Tā arī darījām – gājām no Puerto Colon gar krastu uz Las Americas pludmali un vēl drusciņ tālāk. Biju sajūsmā par zilzaļajiem ūdeņiem un to, kā tie sitas pret melnajiem, akmeņainajiem krastiem. Kamēr staigājām, ielu tirgotāji mums laikam vismaz reizes sešas centās kaut ko ietirgot vai ievilkt kafejnīcā vai kafijas namiņā. Ar to Tenerifē ir jārēķinās – visi būs ļoti aicinoši un vilks pirkt kaut kādus Ķīnas brendu pakaļdarinājumus vai arī iet uz restorāniem. Mēs laipni atteicām, un arī viņi saprotoši atvadījās un meklēja nākamos upurus. Las Americas ir vērts izstaigāt, bet jāatzīst, ka tā ir tāda pati kūrortvieta kā mums Latvijā ir Jūrmala. Mēs zinājām, ka īstais skaistums un piedzīvojumi ir kaut kur kalnos – tāpēc plānos vēl bija daudz, daudz darāmā. Sajutuši izsalkumu, atradām restorānu netālu no Hard Rock Cafe, kur apēdām visai negaršīgas un eļļainas paeljas (labi zinādami, ka noteikti daudz kur ir 100x labākas). Šajā brīdī jāatzīst, ka man bija totālas vēderproblēmas no ceļojuma neregulārās ēšanas, nesapratu vairs, ko kā man paliek slikti un no kā ir labi. Piekrastes siltumā kaut kā visai ātri arī nāca nogurums. Tāpēc paēduši soļojām atpakaļ uz ostu. Pa ceļam arī pavērojām sērferus. Nekad mūžā nebiju vēl dzīvē redzējusi sērferus, tāpēc lūkojos ar riktīgu interesi. Vakarā devāmies uz restorānu Adeje pilsētā, kur svinējām Santas un Artūra dzimšanas dienu (viņi ir dvīņi 🙂 ). No sirds izbaudījām vakaru, tāpēc no tā nav diži nekādu bilžu. Sēdējām pie liela galda, ielenkti Santas kolēģu un draugu kompānijā, klausījāmies spāņu runās un visu vērojām. Pagaršojām gardas lietas, labākās olīvas manā mūžā, un tik daudz vīna, cik es parasti māju zemē kafejnīcā nedzertu. 😀 Es mīlu to, cik spāņi ir pozitīvi, atvērti, skaļi, haotiski un dzīvīgi. Esot atpakaļ Latvijā, man tā visa pietrūkst. Mums vajadzētu no viņiem mācīties, ujj, kā mācīties! Jo dzīve taču ir jābauda, nevis jāstaigā sarauktu pieri, neprotot pasmaidīt un sasveicināties ar kaimiņu. Šī bija tikai puse no mūsu ceļojuma piedzīvojumiem – par to, kur izbraukājām ar nomas mašīnu un apskatījām paši, lasi un skaties jau drīz otrajā Tenerifes rakstu sērijā!