restarttheshow.com
Kad vegāns aiziet uz pavārskolu un citi septembra joki
10 min readIr aizritējis pirmais mēnesis, kopš mācos Restorānu Servisa skolas pavāru programmā. Tas nozīmē, ka man vēl atlikuši tieši 11 mēneši, kuru laikā tikt līdz restorāna līmeņa gatavošanas prasmēm. Zinot to, ka reāli mācos gatavot vēl labāk vien 3 gadus – no pressure, right? Vēl nekad iepriekš dzīvē nebiju veikusi tik ļoti krasas pārmaiņas, izvēloties mācīties ko tādu, kas galīgi nav saistīts ar manu līdzšinējo darba gājumu. Tomēr tās nav vienīgās pārmaiņas, ko esmu pēdējā laika veikusi. Manas diētas nesaskaņas ar jauno skolas ritmu, aiziešana no darba, digitālais detokss – par to visu pastāstīšu šajā ierakstā. Es, vegānisms un plant-based diēta 2018. gada 1. janvārī es izlēmu kļūt par vegānu. Kā jau ar visu savā dzīvē, centos jaunos ēšanas paradumus savā dzīvē ieviest dabiski un nepiespiesti. Man nekad nav paticis simtprocentīgi sekot kādiem priekšrakstiem tikai tāpēc, lai būtu simtprocentīgi iekšā. Tāpat arī darīju ar savu vegānismu – gatavoju vegāniski mājās, taču ārpus tām zināju, ka negribu būt tas izvēlīgais tips un ka dzīve tomēr arī jābauda, nevis jādzīvo, ieslodzītam starp aizliegumiem. Šad tad apēdu arī kaut ko ar piena produktiem, slinkākos vakaros ar draugu ēdām arī veco, labo un galīgi nevegāno picu. Manuprāt, svarīgākais ar visu jauno jau ir darīt tik daudz, cik pašam tas priecē un dabiski iekļaujas dzīvē. Vispār – gatavot vegāniski ir ļoti forši. Ikvienam iesaku pamēģināt gatavot mājās tikai vegāniski kaut vienu mēnesi. Vai 21 dienu – kā Robins Šarma saka, šis esot laiks, kas vajadzīgs, lai izveidotos jauni ieradumi. Ar manu pieredzi pēc 6 mēnešu vegāniskas diētas vari iepazīties šajā vloga video. Īsumā – par cik es tik un tā daļu no laika tomēr šad tad apēdu kādu zivi vai kaut ko, kur ir siers, nolēmu sevi vairs nesaukt par vegānu (lai nemulsinātu cilvēkus, kam dikti šķiet, ka visur jābūt uz 100 procentiem). Biju priecīga arī ar faktu, ka man tomēr ir vairāk plant-based diēta (augu valsts produktos bāzēta diēta – kā vēl to jēdzīgi var nosaukt latviski?). Nekas jau praktiski nemainījās – tikai jēdziens (un hashtagi pie Instagram bildēm 🙂 ). Pavārskola – kāpēc tāda izvēle? Uzsākt mācības Restorānu Servisa skolā mani pamudināja viena Masterchef sezona. Kopā ar Artūru to azartiski skatījāmies, un viena pilna sezona mani pārliecināja par vienu: Es tak neko nemāku gatavot. Million ways to tortilla wrap? Simts veidi, kā sacept rīsus ar dārzeņiem? Auzu putra katru rītu, visu dzīvi? Ko es reāli māku pagatavot? Vegāniski deserti, kas vienmēr ir eksperimenti un nekad nevar saprast, vai tā tam arī bija no krāsns jāiznāk ārā? Es reāli gatavoju tikai trīs gadus un sapratu, ka jau tik ātri pieķēros vegānismam un visādām piena un citu produktu alternatīvām. Tas viss ir forši, ir baigi labi atrast alternatīvas visiem šiem produktiem. Tomēr mani urdīja viena vēlme: Es gribu apgūt pašus pamatus. Es gribu saprast, kā visam ir jāstrādā – un tad doties eksperimentēt. Jo neviens taču nesāk improvizēt solo gājienus uz elektriskās ģitāras, nemākot pamatakordus, vai ne? Pilns ar gaļu un pienu Un tad sākās septembris, pirmās praktiskās nodarbības un… 50 g saldā krējuma, 75 g piena, 25 g siera, 50 g bekona, 300 g liellopa filejas. Meistarklases ar pīles fileju. Nu nav jau tā, ka nemaz to negaidīju – tieši to es arī gaidīju. Tas, ka viens cilvēks savās mājās ir ienesis visas iespējamās riekstu piena pakas un cenšas iemīlēt to bezgaršīgo tofu, nenozīmē, ka pasaule ir pārstājusi lietot visus nevegānos produktus. Tur viss notiek uz pilnu klapi! Un garšas jau arī nekur nav pazudušas – visas pīles filejas garšo fantastiski, un piena produkti receptēs arī būtu tā neko, ja no viņiem nesāpētu vēders. Jā, es gatavoju ar piena produktiem. Man ledusskapī patlaban stāv olas, parmezāna siers un bekons. Svētdien, kad pie manis ciemojās mamma, pagatavoju gulaša zupu ar liellopa fileju. Kur palika manas morāles – tas ir jautājums, ko es uzdodu katru reizi, kad veikalā groziņā lieku kaut ko no gaļu un piena produktu klāsta. Es apzināti esmu izvēlējusies nolikt malā savas diētas preferences, lai patiešām bez šķēršļiem apgūtu to, ko kulinārijas pasaulē dara jau gadu simtiem. Es gribu prast pagatavot klasiskas receptes, neskatoties katru sīkāko soli vairākos Youtube video. Ir svarīgi tomēr kaut ko mācēt, pirms veidot savas oriģinālās variācijas. Salauzt savas morāles un principus Nav jau arī tā, ka tas ir dikti viegli – atmest ar roku visam, ar ko esi apradis. Tā tomēr ir mana realitāte, manas normas un principi, kurus es patlaban aktīvi pārkāpju. Veikalos pirkt nevegāniskos produktus šķiet nepareizi. Kad svētdienē gatavoju gulaša zupu, tas vispār bija emociju kosmoss – pēc deviņu mēnešu pauzes mūsmājās atkal tiek gatavota gaļa. Plant-based diēta ir arī mans ķermeņa komforts – es jūtos vislabāk, nelietojot nekādas smagas gaļas un piena produktus. Jau septembrī vienas praktiskās nodarbību dienas beigās sajutu to labi zināmo piena produktu vēdersāpi, kad biju nodegustējusi piecas krēmzupas ar saldo krējumu un govs pienu. Dažos brīžos ir nedaudz grūti gan morāli, gan fiziski. Ko es darīšu pēc šī mācību gada – vai es turpināšu gatavot nevegāniski arī mājās? Kur es strādāšu? Vai es ar prieku cepšu to gaļu? Varbūt tomēr strādāt zivju restorānā, vai meklēt kādas veģetāras/vegāniskas darba iespējas? Man pavisam noteikti atbildes nav. Šis ir ceļš ar pilnīgu atvērtību jebkādam iznākumam. Kad cilvēks apzināti lauž morāles, citreiz pat par spīti tai apzinātībai nav iespējams noteikt, kur tas viss aizvedīs. Jebkurā gadījumā – es turpinu mācīties, es turpinu gatavot, kā arī šur tur centīšos izspiest kādu produktu ar vegānisku alternatīvu. Bet ne dikti daudz un pilnīgi visu – mans fokuss tomēr ir un paliek apgūt tradīciju un klasiku, un tikai tad eksperimentēt. Piemēram, šie mini kīši ar brokoļiem un bekonu. Izmēģināju šo recepti no skolas savās mājās. Atstāju tajā bekonu, lai saprastu, kādu garšas profilu tas piedod kīšam kopēji. Nopirku brīvi turēto vistu olas, parmezānu bez laktozes un rīsu “saldo krējumu”. Kāpēc izvēlējos tieši šādi? Noteikti var arī citādāk – bekonu izņemt un olas arī censties kaut kā aizvietot (lai gan kīšam tas varētu būt sarežģītāk). Katru reizi pieņemu kādu lēmumu, meklējot balansu starp mācīšanos un saviem principiem. Jauni sākumi – visur It kā nepietiktu ar jaunām mācībām, izdomāju “pārbūvēt” vēl dažus savas dzīves aspektus. Esmu aizgājusi no darba, lai pievērstos pilnībā jaunajam dzīves posmam – gatavošanai. Apzinoties savas patreizējās prasmes un to, cik ātri paskries šis viens mācību gads un pienāks kvalifikācijas eksāmens, zināju, ka man vajag vairāk laika, lai mācītos. To tad arī sev izkārtoju – redzēs, kā ies! Papildus tam septembrī sajutu, ka visa kā ir dikti par daudz arī Restart the show bloga ziņā. Visi socmediji, laika iespiešana vlogiem un bloga rakstiem starp darbu un mācībām… Kaut kā nonācu tādā vietā, kur mani vairs neuzrunāja nekas, ko es šeit daru. Es nesapratu, kāpēc es to vispār daru. Tā es sapratu, ka man vajag pauzi no visa, kas šeit notiek, un tas ārkārtīgi labi noderēja. Tēma par digitālo detoksu un tā nozīmi katra socmediju lietojoša cilvēka dzīvē vispār ir pelnījusi atsevišķu bloga rakstu vai pat video. Tomēr īsumā – šī pauze no ekrāniem man parādīja, cik svarīgi ir atrast un turēt pie sevis patiesu jēgu un iemeslu visām nodarbēm, ko tu dari. Tā kā pa šo laiku es paspēju ar sevi parunāties par to, kāpēc es vispār veidoju Restart the show blogu, mums priekšā ir baigi labas pārmaiņas. Kā izskatīsies Restart the show blogs? Esmu nolēmusi veidot blogu tikai latviski – jo beidzot esmu dzīves brīdī, kad man nav darbs tikai angliski. Vairs nebūs nekāds latvenglish – ir laiks pastrādāt pašam ar savu valodu. Jo, ja godīgi – kāpēc rakstīt angliski, ja tāpat aktīvi nemārketingojos ārpus Latvijas un runāties gribas par to, kas ir šeit? Arī rakstu tēmu ziņā esmu šo to novienkāršojusi – esmu iecerējusi Restart the show veidot kā iedvesmojošu informācijas avotu. Atklāti sakot, ir baigi grūti veidot jaunas, oriģinālas receptes, ja tev vienkārši nav skillu! Tā tas man arī bija, tamdēļ centīšos vairāk nevis domāt jaunus velosipēdus, bet izsijāt un jums piedāvāt foršu, svaigu informāciju, kas varbūt paķers jūs uz kādu jaunu ieradumu un interešu viļņa. Interneta pasaulē jau tā ir pilns ar informāciju – man šķiet, ka ir labi to izšķirot, nevis ražot vēl un vēl tikai ražošanas pēc. Vēl viena zaļā smūtija recepte? Nē, labāk izlase ar to, kas jau ir atklāts, ir pārbaudīts un ir labs. Būs šis tas par ēdienu, par mācīšanos gatavot. Arī less waste dzīvesveids man joprojām ir saistošs un par to arī rakstīšu. Kaķu bildes ir un būs. Joprojām ar Artūru mīlam pastaigas un foršu Latvijas nostūru izpētes. Par dzīvi un psiholoģiju ikdienā arī domāju un rakstu. Tas viss būs šeit latviski, ar angļu vārdiem nosauktajā blogā Restart the show. Jo atsākt savu izrādi no jauna – to varam jebkurā brīdī, jebkurā veidā un arī valodā.