restarttheshow.com
2 feinas receptes brīžiem, kad gribas kaut ko šokolādīgu
Es atceros vienu pavēlu vakaru, kad pulkstenis jau rādīja deviņi. Mums ar Artūru uznāca nenormāla vēlme pēc kaut kā šokolādīga – bet mājās nebija absolūti nekā! Nekā no šokolādes! Kaut kā jau mums to vakaru izdevās pārciest, taču skaidrs bija viens: mājās jābūt vismaz kaut kam no šokolādes. Tāpēc drusciņ parakņājos internetos un sevī pēc iedvesmas un vēlējos padalīties ar divām saldām un šokolādīgām receptēm, kas mums abiem iepatikušās! Viena fiksa recepte gatavošanai ikdienā, otra drusciņ vairāk prasīga laika ziņā – tiem visīpašākajiem saldās dzīves brīžiem. Granola, granola – brokastīs, saldajā, vienmēr Granola bija un laikam vēl joprojām ir baigais trends. Es granolas vagonā iekāpu vien šī gada novembrī – lielākoties dēļ skepses par to, vai šādu desertu vispār vajadzētu ēst. Viss bija baigi skaisti – fitnesa un diētas speciālisti pa labi un pa kreisi runāja par to, cik forša ir granola. Un tā līdz brīdim, kad paskatījos vairāk par to, kas parasti ir tās sastāvdaļās. Ir baigi, baigi jāuzmanās no visiem fit, healthy un citiem tīkamajiem āķa vārdiem, pie kuriem lieliski pastrādājušas ražotāju mārketinga komandas, un vienkārši jāspriež pašam par savu ķermeni. It īpaši svarīgi tas ir, ja lūkojies uz veikalā nopērkamajām granolām. Galvenā no nelaimēm jau parasti ir lielais cukura daudzums. Neesmu dietologs un uztura speciālists, taču esmu gana palasījusi gan par uzturu vispārīgi, gan konkrēti par psoriāzei labvēlīgu uzturu. Tas man licis secināt, ka nevajag pārcensties ar cukura daudzumu – mums to nemaz tik ļoti nevajag, it sevišķi rūpnieciski ražotos pārtikas produktos. Labāk mazāk un tur, kur tas tiešām ir absolūti nepieciešams garšas nokomplektēšanai. Viens no vislabākajiem veidiem, kā kontrolēt to, kādas labas un nelabas vielas tu ēd, ir gatavot mājās. Tāpēc beidzot izlēmu pacīkstēties ar savu granolas skepsi – un pagatavot to pašai. Pirmais mēģinājums bija uz fikso – nebija ne diži daudz laika, ne vēlmes ļoti padziļināti lasīt par pareizu granolas gatavošanu. Tāpēc tīri eksperimenta pēc sametu bļodā to, kas bija mājās (auzas, kokosriekstu skaidiņas, sadrupināti rieksti), pārlēju ar medus un ūdens maisījumu un iešāvu cepeškrāsnī apgrauzdēties. Biju intereses pēc mēģinājusi arī uzpaukšķināt amaranta sēklas ar domu tās pievienot granolas maisījumā (tās sprāgstot līdzīgi kā popkorns), taču sapratu, ka tās man vairāk piedeg nekā sprāgst, un šo ideju atmetu. Līdz ar to diemžēl arī mana pusburka ar amarantu joprojām gaida pielietojumu, kur tas garšos kaut cik garšīgi. Varbūt tev ir kāda forša amaranta recepte? Ticu, ka mans sagatavotais bija tālu no tā, ko parasti sauc par granolu. Tomēr sapildīju kastītē, pastāstīju Artūram, ka droši var lietot brokastīs, un gaidīju viņa atsauksmes. Un viņam ļoti garšoja! Izmēģināju arī es – iebēru bļodiņā, pārlēju ar mandeļu pienu, un aizgāja pa skaisto! Saldais muslis vai granola – sauc kā gribi. Jebkurā gadījumā tā ir laba brokastu opcija, kad galīgi nav laika gaidīt, kad uzvārīsies putra. Sapratu to arī kā izaicinājumu uztaisīt šoreiz patiesi gardu granolu, ko notiesāt ar mājās gatavoto mandeļu pienu. Tā tapa šokolādes granola! Pirmkārt – smarža. SMARŽA !!! Viss dzīvoklis smaržoja pēc šokolādes un Ziemassvētkiem īsi pēc tam, kad šo granolu iešāvu krāsnī. Otrkārt – jā, šis jau bija daudz labāks mēģinājums. Iedvesmai par pamatu paķēru Happy Whispers bloga granolas recepti, taču izmantoju to, kas man bija mājās: mandeles (rupji sakapāju tās ar nazi), indijas rieksti, auzas, kokosriekstu skaidiņas, kakao, medus, rozā sāls, kokosriekstu eļļa Pagatavošana arī ir ellīgi vienkārša: Mazākā bļodiņā izkausē 3-4 ēdamkarotes kokosriekstu eļļas un samaisi kopā ar tekošu medu. Lielākā bļodā samiksē visas pārējās granolas sastāvdaļas. Pārlej ar medus – eļļas masu un apmaisi. Ja ir par sausu – pievieno nedaudz ūdeni un arī vēl nedaudz medu. Kārto vienmērīgā kārtiņā uz cepešplāts (ar cepampapīru) un cep aptuveni 30 minūtes 150 grādos vai ilgāk, kamēr viss ir viegli apgrauzdējies. Atšķirībā no oriģinālās receptes, iztiku bez banāniem un domāju, ka lieliski var iztikt arī bez kokosriekstu eļļas. Gribēju pamēģināt ar to šoreiz, lai redzētu, vai ir diža atšķirība ar/bez eļļas (un tādas īsti nav). Tāpēc kokosriekstu eļļu var arī nelikt klāt, pietiks ar medu. Cepu arī nedaudz zemākā temperatūrā, jo negribējās sadedzināt vai pārkaramelizēt medu, piemirstot granolu izņemt ārā no krāsns gana laicīgi. Kā ēst granolu? Visvisādi – ar pienu/augu pienu, jogurtu, pārbērtu pāri smūtiju bļodiņai vai vienkārši pa sauso, ja ļoti gribas. Galvenās mācības par granolu: Nepārspīlē ar cukuru! Bez eļļas var iztikt Liec to, kas tev ir mājās – nevajag obligāti pirkt kaut ko extra un ļoti fancy kā kokosriekstu čipsus u.c. brīnumus Vegāniskajai versijai medu aizvieto ar agaves vai kļavu sīrupu Sīrupu vietā vai papildus tiem saldumam vari likt klāt ar dakšiņu saspaidītus banānus Divu mīklu mafini – lai interesantāk ēst Šos patiesībā pagatavoju pirmo reizi jau krietni sen – kaut kad vasarā. Toreiz kaut kur saskatījos skaistus mafinus ar divu toņu virpulīti augšpusē un gribēju kaut ko tādu izmēģināt arī savā virtuvē. Ķēros klāt, neskatoties receptes konkrēti šādiem swirl mafiniem, bet izveidoju savu piegājienu. Lai pagatavotu kopā vienu partiju ar mafiniem (kopā 12 mafini), sajaucu divas dažādas mīklas – katru uz pusi mazāk, nekā klasiski norādīts vienai partijai. Tumšo šokolādes mīklu veidoju pēc šīs savējās receptes. Lai tā būtu nedaudz smagāka, kakao pulvera vietā liku izkausētu šokolādi. Gaišās mīklas pagatavošanai izmanto jebkuru parastu mafinu recepti – piemēram, šo vai šo. Papīra formiņās līdz 1/3 iepildi gaišo mīklas masu, pa virsu kārto tikpat daudz tumšo mīklas masu. Ar zobu bakstāmo samiksē abas mīklas virpulītī. Nekas, ja īsti nesanāk – tā varētu būt, ja ir izveidotas ļoti dažādas biezuma mīklas. Cep cepeškrāsnī 15-20 minūtes 190 C . Ar zobu bakstāmo pārbaudi gatavību – ja pie tā nelīp klāt mīkla, tad mafini ir gatavi! Šos mafinus ir interesanti ēst tieši dēļ dažādajām mīklām (jo ir dažādas tekstūras). It kā divreiz lielāks darbs, nekā gatavojot vienu mīklu un to sadalot uz pusēm, tomēr ieguvums ir labs! Tumšā šokolādes mīkla tiešām ir biezāka un ar citu konsistenci. Priekš šiem mafiniem un konkrēti tumšās šokolādes mīklas pagatavošanas iesaku aizstaigāt līdz Centrāltirgus piena paviljonam un tur sameklēt pārdevēju, kas tirgo šokolādi burtiski ķieģeļa izmēra gabalos. Šokolādes ķieģelis skan smieklīgi, bet tici man – to sakapāt ar nazi būs daudz ērtāk, nekā cīnīties ar plānajām plāksnītēm, kas lūzt pie katra naža vēziena. Turklāt lielais gabals, kas nemaksā nemaz tik dārgi, pietiks vairākām šokolādes receptēm. Kas ir tava mīļākā recepte ar šokolādi? Kūkas, mafini, deserti vai pamatēdieni – stāsti mums visu, lai varam gatavot un panašķoties!