salds

Viss sākās diezgan sen, kad savā 14 gadu jubilejā uzcepu šokolādes kūku, kura vēlāk tika tik ļoti pieprasīta, ka virtuvē nācās pavadīt daudz laika. Tad šokolādes kūka apnika un nācās domāt kaut ko citu - tā nonācu līdz šim brīdim, kad virtuve ir mans miers. 
Slavenās kūkas recepte citu dienu, bet šoreiz iemesls blogam - šokolādes macarons, kuru pagatavošana nav viegla, tāpēc tieku daudz iztaujāta - kā? 

Pirkumu saraksts:
- 90g olu baltumi (ja nav jāsteidzas, tad nostāvini dienu ledusskapī, jo tad būs vieglāk tos saputot)
-40g baltā cukura
-90g pūdercukurs
-110g mandeļu miltu (ja nevari nekur nopirkt iesaku samalt mandeļu skaidiņas) 

Kā pagatavot? 
1.Puto olu baltumus, kad ir jau pirmās putiņas un izskatās diezgan balts, lēnām pievieno parasto cukuru. Kad ir kārtīgi saputots - bļodu var apgriezt otrādi un nekas nekrīt uz galvas, ir gatavs
2. Klāt piesijā pūdercukuru un mandeļu miltus (to, kas paliek sietiņā labāk neliec klāt)
3. Ar plastmasas vai koka lāpstiņu rinķo gar bļodas malām, lai iemaisītu sauso masu (viens rinķis un nedaudz uz vidu pavirzi lāpstiņu). Tā braukā gar malām līdz masa ir viendabīga - sākumā šķitīs, ka nekas nesanāks, bet pēc apmēram 15 apgriezieniem jau tuvosies gatavumam. Galvenais nemaisi, citādi zudīs gaisīgums. 
4. Lai pārbaudītu vai mīkla gatava uzliec nelielu pikucīti uz šķīvja, ja 7sekunžu laikā pazūd jebkāds reljefs, tad ir gatavs.
5. Pildi mīklu konditorijas maisiņā (ja nav, tad vislabāk laikam izmantot dokumentu kabatiņu). Uz pannas (obligāti uzliec cepampapīru) saspied vienādus aplīšus. Ļauj vismaz 30minūtes atpūsties. Kad vari pieskārties ar pirkstu un jūtu tādu mazu sakaltušu kārtiņu pār mazo cepumiņu, tad liec krāsnī.
6. Cep 150 grādos apmēram 15minūtes (varbūt nedaudz mazāk, atkarīgs no krāsns jaudas)
7. Ņem ārā no krāsns un atdzesē. Tad ņem nost no cepampapīra, smērē virsū krēmu un liek pretim otru cepumu. 

Idejas:
-Dažās receptēs iesaka pāris reizes nomest pannu uz galda pirms liek cepties - vari pamēģināt. (Esmu i tā darījusi, i nedarījusi)
-Pildījumā vari ļaut vaļu fantāzijai, jo galu galā tieši pildījums dos stiprāko garšu. Internets pilns ar dažādām idejām.
-Ja vēlies savus macarons krāsainus, tad brīdī, kad olbaltums gandrīz sakluts pievieno krāsvielu. Konkrēti šiem pievienoju kakao (2 ēk) brīdī, kad pievienoju miltus un pūdercukuru. 

Jautājumu kastītē esmu gatava atbildēt uz tavu neskaidrību. Ja nesanāca - nebaidies! Šis ir tas ēdiens, kura dēļ ir vērts pacīnīties, jo pirmā kauja reti tiek uzvarēta!
Lai labi garšo! (:  

Non posso far a meno di sentire che c'è qualcosa di essenzialmente errato nell'amore. Degli amici possono bisticciare e lasciarsi, anche delle vecchie e salde amicizie, ma non c'è mai questo spasimo, questo pathos, questa fatalità che avvinghia l'amore. L'amicizia non ha mai quest'aria di condanna. Perché, quale ne è la causa? Non ho cessato di amarti, ma poiché non posso continuare a baciare la tua seria cara faccia, dobbiamo separarci, dobbiamo separarci. Perché ciò? Cos'è questa misteriosa esclusività? Si possono avere migliaia di amici, ma soltanto un'amata. Gli harem sono un'altra cosa: sto parlando di danza e non di ginnastica. O ci si può immaginare un terribile turco che ami tutte le sue quattrocento mogli come io amo te? Se avessi detto “due” avrei cominciato a contare e non si finirebbe più. C'è un solo numero vero: uno. E l'amore, in apparenza, è il migliore esponente di questa unicità.
—  Vlamidir Nabokov, La vera vita di Sebastiano Knight

yutaish  asked:

✨✨✨Cutie award! Tell five facts about yourself and send to your five favourite blogs✨✨✨

THANK YOU FKDJFAL;LAKJFD I’M SO?? HONORED??

1. idk how to drive yet siigh
2. I wear glasses
3. I’ve probs gone through like 8 earphones in my life
4. I love sald & vinegar chips
5. I used to look down on ppl who watched degrassi but I LOVE IT AND I GET WHY THERE WAS SO MUCH HYPE ABOUT IT lmao

Guardami: sono nuda. Dall’inquieto
languore della mia capigliatura
alla tensione snella del mio piede,
io sono tutta una magrezza acerba
inguainata in un color avorio.
Guarda: pallida è la carne mia.
Si direbbe che il sangue non vi scorra.
Rosso non ne traspare. Solo un languido
palpito azzurrino sfuma in mezzo al petto.
Vedi come incavato ho il ventre. Incerta
è la curva dei fianchi, ma i ginocchi
e le caviglie e tutte le giunture,
ho scarne e salde come un puro sangue.
Oggi, m’inarco nuda, nel nitore
Del bagno bianco e m’inarcherò nuda
domani sopra un letto, se qualcuno
mi prenderà. E un giorno nuda, sola,
stesa supina sotto troppa terra,
starò, quando la morte avrà chiamato.

Antonia Pozzi