vect-or

Endrjū Mikša lekcija

14. maijā, Rīgas foto nedēļas ietvaros notika tikšanās ar Lietuviešu izcelsmes Amerikāņu fotogrāfu Endrjū Miksi (Andrew Myksys) . Sākotnēji viņš dzīvoja Sietlā. Tagad ir pārvācies uz Lietuvu. Lietuvā viņam dzīvoja vectēvs, tāpēc viņš arī izvēlējās doties dzīvot uz Lietuvu. Endrjū ir izlaidis tādus foto stāstus kā Disko (Disco), Tulpes (Tulips), bingo, Plastmasas puķes (Plastic flowers) un Baxt (Foto stāsts par čigāniem).

Endrjū tēvs un vectēvs arī bija fotogrāfi. Tēvs bija pazīstams ar to, ka strādāja izdevumā bingo Today”, kā žurnāla fotogrāfs. Šajā žurnālā tika publicētas daudz un dažādas bildes no bingo spēlēm, kuras notiek vietējās bingo spēļu zālēs un stāsti par cilvēkiem bingo spēlētājiem, kā arī balvām, ko tie laimē. Endrjū māte šajā izdevumā rakstīja un publicēja horoskopus. Endrjū ar bingo spēli iepazinās 11 gadu vecumā. Vecāki aizveda viņu uz bingo spēli bērniem. Endrjū toreiz laimēja 300 dolārus. Par to naudu, pēc pāris dienām viņš nopirka labāko BMX riteni, kādu viņš varēja atrast pilsētā. Bingo viņam ļoti iepatikās. Endrjū bija laimīgs, spēlējot bingo un draugiem parādījās skaudība par to. Vēlāk, kad viņš nokārtoja autovadītāja braukšanas licenci, tad tēvs viņa sagādāja darbu par avīžu piegādātāju. Endrjū piegādāja laikrakstu „Bingo today” uz visām Sietlas bingo spēļu zālēm un uz dažādiem veikaliem Sietlā. 10 gadus vēlāk, kad Endrjū apciemoja vecākus Sietlā, viņš izdomāja atkal apmeklēt bingo spēļu zāles, šoreiz jau ar savu kameru rokās. Daudzi cilvēki atcerējās viņu, no laikiem, kad viņš bija vēl avīžu piegādātājs. Endrjū bildēja visu, gan spēļu norisi, gan arī pašus spēlētājus. Vienīgais, ko Endrjū atzina, ka bingo spēles ir grūti fotografēt, jo spēlētāji ir ļoti koncentrējušies tikai uz skaitļiem, kas viņiem ir atzimēti uz kartītes, tāpēc viņš parasti ieradās labu laiku pirms bingo spēles sākšanās, lai varētu noķert labus kadrus un arī cilvēku emocijas pirms pašas spēles sākšanās.  Šobrīd Sietlā vairs nepastāv neviena bingo spēļu zālu, jo viņas visas ir slēgtas. Tas ir saistībā ar to, ka Sietlā arvien vairāk parādās kazino, kuros ir lielākas iespējas cilvēkiem laimēt naudu, ir plašākas izvēles iespējas tieši spēļu ziņā un arī šajos kazino ir pieejamas bingo zāles. Projekts netika realizēts līdz galam, bet nākotne Endrjū plāno pabeigt šo projektu.

Aizbraucot uz Lietuvu, projekts, ko Endrjū realizēja tur, bija ar nosaukumu Disko. Šajā projektā, fotogrāfs braukāja pa dažādiem Lietuvas nostūriem un apmeklēja vietējās diskotēkas un publiskās balles. Mērķis šim bija iemūžināt Lietuvas ārpus pilsētu jauniešu kultūru un nakts dzīvi. Īpatnēji ir tas, ka vietas, kur tika rīkotas šis te diskotēkas, bija kādreizējās Padomju Savienības ēkas, kā ieroču noliktavas, padomju ofisi un aizturēšanas centri. Lielākajā daļā šo ēku, kur tika rīkotas diskotēkas, vēljoprojām pie sienas atradās Ļeņina galva. Vienā no diskotēkām viens no balles apmeklētājiem pat uzdāvināja šo metāla Ļeņina galvu. Endrjū arī ir sanācis pieredzēt dažādus asākus momentus, parasti tie bija kautiņi. Lai pats netiktu ievainots šajos kautiņos, viņš atzina, ka uzreiz skrējis ārā no disko zāles, bet arī bijušas reizes, kad to ir iemūžinājis bildes, bet parasti tika iemūžināti momenti pēc kautiņa. Vienā no bildēm bija tieši arī iemūžināta grīda, kura bija visa notraipīta ar asinīm. Par šo projektu ir arī izdota grāmata, kurā ir apkopotas bildes no šī projekta, kuru arī bija iespēja apskatīt diskusijas laikā.

Otrs projekts, par ko stāstīja Endrjū, bija Baxt. Šis bija projekts par Lietuvas čigāniem un viņu kultūru. Mērķis bija iemūžināt čigānu kultūru. Tika fotografēta arī viņu iedzīve, mēģinot ielauzties viņu iekšējās dzīvēs. Bildēs tika iemūžinātas viņu istabu dekorācijas, virtuves, vannasistabas, attēli, kas raksturo čigānu kultūru, savstarpējās attiecības. Endrjū apmeklēja mājas, kur dzīvoja romu ģimenes. Viņš bija bildēt arī kāzas. Endrjū bildēja kāzas, kurās precējās meitene, kura bija ļoti jauna, kādi 15 vai 16 gadi. Endrjū 10 cilvēkiem, kurus viņš apciemoja, viņš izdalīja safotografētās bildes. Kad viņš atgriezās pie viņiem, Endrjū pamanīja, ka no grāmatas, kurā bija bildes, viņi ir izgriezuši bildes, kur paši ir redzami un salīmējuši pie sienas. Endrjū bija pārsteigt par to, ka viņu mājās karājās šīs bildes. Bildes bija izliktas gan guļam istabā, dzīvojamā istabā, vannasistabā. Pat dažas no tām bija pārveidotas kā kolāžas, kur tika izgrieztas sejas un salīmētas kopā uz atsevišķa fona.

Pēdējais projekts, par kuru fotogrāfs stāstīja bija projekts ar nosaukumu Tulpes. Šī projekta laikā viņš devās uz Baltkrieviju, lai atspoguļotu dzīvi šajā valstī. Endrjū pazīst turienes teritoriju ļoti labi. Bildēti tika gan cilvēki, gan arī pašas tulpes, uzmanība tika vērsta veltīta arī tam, ka vēljoprojām tiek pieminēta padomju vara un bildēs iemūžināti tika arī Staļina pieminekļi. Vietās vēljoprojām arī turpina plīvot Padomju Savienības karogi. Interesants fakts, ko minēja Endrjū bija tāds, ka Baltkrievijā ļoti bieži tiek rīkotas talkas, lai uzturētu apkārtni tīru, pat daudz vairāk nekā Latvijā. Vēl viena interesanta lieta saistībā ar šo projektu bija tāda, ka atbraucot no Baltkrievijas, viņš mājās atveda cigaretes Prīma. Endrjū minēja, ka tur šīs cigaretes vēl turpina tirgot. Projekta nosaukuma dizainam par pamatu tieši tika ņemts arī cigarešu Prīma etiķete. Kad Endrjū uzdeva jautājumu kā viņš komunicēja ar cilvēkiem Baltkrievijā, viņš atbildēja, ka vienīgo vārdu, ko viņš zināja krieviski bija „možna”. Parasti Endrjū cilvēkus uzrunāja, sākot ar vārdu možna, tad sarunu turpināja angliski, bet parasti cilvēki saprata, ko viņš vēlas.

Endrjū fotografēja visu vienatnē. Fotografēja viņai tikai ar filmiņu. Kopumā Endrjū stāsti par saviem projektiem bija ļoti aizraujoši. Bija lietas par, ko varēja pasmieties, bet galvenais bija tas, ka viņš savos projektos atspoguļoja dažādu kultūru un tautu īpatnības.

2015. gada 14. maijā meetup telpā The Mill bija publiskā lekcija kopā ar Endrjū Miksi. Lekciju organizēja biedrība ISSP, savukārt notikums ir daļa no Rīgas Fotomēneša 2015 programmas.
Endrju Miksis(1969) ir fotogrāfs, dzimis un izaudzis Sietlā, bet jau 15 gadus dzīvo un strādā Lietuvā, Viļņā. Viņš jau iemācīja lietuviešu valodu, un arī dibināja un vada neatkarīgo izdevniecību – ARÖK Books.
Ģimenē visi virieši no tēva pusēs bija fotogrāfi. Viņš izdomāja braukt Lietuvā jo radinieki no tēva puses ir Lietuvieši. Otra pasaules kara laikā viņa vectēvs kopā ar savu ģīmeni, ieskaitot Endrjū tēvu emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Ceļojumā viņi pavadīja dažus gadus, un visu šo ceļojumu vectēfs fotogrāfēja.
Tāpat ka daži fotogrāfi Miksis taisā grāmatas no savējiem fotogrāfijas projektiem. Pirmo reizi viņš apmeklēja savu otro dzimteni lai satīkties ar kādiem tāliem radiniekiem, izdarīja viņš to 1990. gados. Savā otrajā vizītē viņš nejauši uzgāja uz nelielu diskotēku nomalē kādā mazā Lietuvas ciematā. Sajūsmā par atmosfēru un cilvēkiem, kurus viņš tur satika, Miksis izdomāja ceļot pa mazpilsētām visā valstī un fotografēt vietas, kur vietējie atpūšās. Tādā veidā 2013. gadā viņam iznāca grāmata DISKO, kas ieguva plašu starptautisku ievērību. No 2000. gada līdz 2010. gadam Miksis ceļoja pa nomaļiem Lietuvas ciematiem un fotografēja tīņus vietējās diskotēkās, kas lielākoties notiek postpadomju kultūras namos. Projekts vestīja par Lietuvas lauku jauniešiem, pagātnes drupām un jaunās paaudzes nedrošo nākotni. Viņa attēlos jaunieši ir ne tikai pārmaiņu vecuma laikā, bet arī valsts sociālo un politisko izmaiņu periodā. Vispār šīs projekts bija ļoti aprunāms visā pasaulē, tātad to var nosaukt par skandalozu projektu. Lietuvas mediji pagrieža to projektu kā kaut ko, kas bija izveidots lai sabojātu pasaules viedokli par Lietuvu, jo pēc šīm fotogrāfijam izskātās kā Lietuvā viss ir ļoti slikti, cilvēki no laukiem izskatās pēc dzerojušiem un vispār viss tur atgādina par postsovietu laikiem. Tas projekts bija publicēts Vice, HOTSHOE, Wired, BuzzFeed un citās vietnēs.
Miksis vēl stastīja par tādu savu projektu kā BINGO. Izdomāja viņš to projektu jo 1981. gadā viņa tēvs sāka publicēt avīzi Bingo Today. Tajā avīzē bija publicēti viņa tēva bingo spēlētāju fotogrāfijas un stāsti par balvam kas viņi vinēja. Viņa māte tur rakstīja horoskopus. Pirmo reizi Miksis iestājas bingo spēlē kad viņam bija 11.gadi, viņa vecāki paņēma viņu uz bērnu bingo sēsiju, tād viņš vinēja 300$. Pēc parīs dienām viņš nopirka sev BMX velosipēdu. Kad 16. gadu vecs viņš dabūja savas autovadītāja tiesības, viņa tēvs iedēva viņam darbu, Miksim vajadzēja piegādāt avīzes Bingo Today bingo hallēs un veikalos Sietlā. Pēc desmit gadiem viņš atbrauca pie vecākiem uz Ziemassvētkiem un izdomāja apmēklēt dažas bingo halles ar savu kameru. Bingo halles menedžeri un pastāvīgie klienti atcēras viņu vel no laikā kad viņš piegādāja avīzes. Tad viņš sāka veidot projektu. Miksis taisija projektu septiņus gadus, pā to laiku viņš apmēklēja ļoti daudz bingo halles visās ASV. Projektā viņš taisija fotogrāfijas, kurās cilvēki, kas spēlēs bingo, taisās pirms spēles, filmēja visu to sagatavošanu.
Miskis stastīja arī par tādu savu projektu kā BAXT. BAXT - čigānu vārds, kas nozīmē “laime, liktenis, karma”. Tas projekts ir maza čigānu kopiena Lietuvā portreti. Pēc savu modeļu fotografējšanas un grāmatas ražošanās, viņš pārliecinājās izdalīt viņa grāmatas izdrukas un kopijas tiem, kas tik laipni piekrita pozēt priekš viņa projekta. Šo projektu Miksis taisija arī septiņus gadus, sakot no 1998. gada. No šī projekta arī ir grāmata, kur ir iekļauta poēta Andrei Codrescu eseja.
Tagad Endtjū Miksis taisa jauno projektu – TULIPS, kas ir par Baltkrieviju. Tas projekts vēl nav izveidots līdz galam tāpēc grūti pateikt par to kaut ko skaidru, bēt tomēr. Viņš sāka savus braucienus uz Baltkrieviju pirms pieciem gadiem, lai fotogrāfēt Uzvaras dienu, svētkus, kurās svin padomju uzvaru pār fašismu un nacistisko Vāciju. Tajā projektā viņš dažreiz taisa fotogrāfijas izmantojot krasainus filtrus, dēļ ar ko fotogrāfijas palika vēl atmosfērāki.
Man ļoti iepatikas šī fotogrāfa darbi. Tie ir ļoti atmosfērāki un acīm jauki. Mēģināšu sekot viņa tūlītējiem darbiem.