Agnese Bēguma

Katrs solis kāpņutelpā ar cerību atnāk

bet ar bezcerību aiziet. 

Tu kā paisums nāci, es kā bēgums bēgu.

Un nu mēs stāvam, katrs savā krasta pusē. 

Bet ūdenī kājas mērcēt bail,

Bail, ka iekāpsim viens otrā pārāk dziļi.

Tāda mirstīgā dzīvei daba,

Vienu mirkli esam vētras plosīts ciemats,

Sāpīgs un lūgšanu pilns,

Bet jau citā mirklī perlamutra gliemežnīca,

Vēja nopulēts ezers,

Te nu mums jākļūst par pērlēm. 

Text
Photo
Quote
Link
Chat
Audio
Video